The information on this part of the website is intended only for health care professionals.I am an expert within the meaning of Act No. country xy. I herewith confirm that I am a professional according to this definition.
Unfortunately, as you are not a health care professional we cannot provide you this information.
Baktērijas ir mikroorganismi jeb mikrobi, kas ir atrodami visur. Dažu veidu baktērijas pat dzīvo iekšā citos organismos, piemēram, cilvēkos, un uz tiem.
Kā pirmā dzīvības forma uz Zemes, baktērijas ir noteikušas mūsu eksistences apstākļus jau no paša sākuma. Lactobacillus reuteri ir viena no baktērijām, kas ir attīstījusies simbiozē ar cilvēkiem. Šodien mēs zinām, ka baktērijas ir neatņemama mūsu ķermeņa daļa. Lai gan cilvēku mazuļi piedzimst gandrīz sterili, baktērijas sāk strauji veidot kolonijas viņu mazajos ķermeņos – uz ādas, mutē un, vissvarīgākais, kuņģa-zarnu traktā. Šo baktēriju daudzums un daudzveidība palielinās līdz aptuveni trīs gadu vecumam.
Mūsu ķermenī ir dažādu mikroorganismu kopums, tā sauktā mikrobiota, kurā galveno lomu spēlē baktērijas, padarot tās par neatņemamu mūsu veselības daļu. Jauni atklājumi liek pat domāt, ka mūsu ķermenī baktēriju šūnu skaits divas reizes pārsniedz cilvēka šūnu skaitu. Šīs baktērijas tiek sauktas par cilvēka mikrobiotu, un tās ir ārkārtīgi svarīgas cilvēka veselībai. | Tā kā mikrobiotu bieži atzīst par atsevišķu orgānu, ir saprotams, kāpēc pētnieki tik ļoti vēlas par tās nozīmīgumu uzzināt vairāk. Lai gan pieejamie skaitļi bieži nesakrīt, saskaņā ar jaunāko informāciju, mūsu mikrobiotā ir aptuveni 40 triljoni baktēriju (400–4000 dažādu sugu), kas veido apmēram vienu līdz divus kilogramus mūsu ķermeņa masas un atrodas galvenokārt kuņģa-zarnu traktā. Tādēļ skaidrs, kāpēc pietiekamu un atbilstošu baktēriju koloniju uzturēšana mūsu organismā ir tik svarīga. |
Mūsdienās mēs apzināmies baktēriju sniegto labumu ķermenim un to vitālo lomu mūsu veselībā. Baktēriju loma cilvēku dzīvē ir tikpat vitāli svarīga, kā gaisam, ūdenim un ēdienam. Viena no galvenajām to funkcijām ir imūnsistēmas atbalsts un aizsardzība no slimībām.
Labās baktērijas mūsu organismā katru dienu nodrošina pirmo aizsardzības līniju pret sliktajām baktērijām, tā sauktajiem patogēniem. Tādā veidā tās atbalsta un izglīto mūsu imūnsistēmu. Turklāt tās palīdz mūsu gremošanas sistēmai un veicina uzturvielu uzsūkšanos ķermenī un vitamīnu, piemēram, B un K vitamīnu ražošanu. Daži pētījumi pat vedina domāt, ka labās baktērijas mūsu kuņģa-zarnu traktā var ietekmēt mūsu smadzenes un noskaņojumu.
Pēdējo 50 gadu laikā mūsu dzīvesveids ir dramatiski mainījies. Mūsdienu dzīvesveids pieaugošajā urbanizācijā, kā arī izmaiņas mūsu ēšanas ieradumos ir radījušas izmaiņas mūsu mikrobiotā.Mūsu mikrobiotu var ietekmēt dzīvesveida ieradumi, tādi kā nesabalansēts uzturs, kurā ir daudz rūpnieciski ražotas pārtikas, kafija un alkohols vai arī pārmērīga fiziskā slodze. | Un ne mazāka ietekme uz mūsu mikrobiotu ir antibiotikām un citiem medikamentiem, kā arī apsēstībai ar tīrību, kas iznīcina gan sliktās, gan labās baktērijas. Piedzimstot ķeizargrieziena ceļā, arī var tikt izjaukts mikrofloras sastāvs jaundzimušo ķermeņos. BioGaia produkti, kas satur Lactobacillus reuteri, ir izstrādāti, lai atbalstītu kuņģa-zarnu trakta floru un atjaunotu tās līdzsvaru. |